Sezonāla pārtika ir garšīgāka un daudzveidīgāka, jo pārtika, kas pieejama visu cauru gadu ir sugas, kas veidotas, lai atvieglotu ražošanu, bet parasti ir kompromiss garšas un barības vielu ziņā. Arī sezonā ievākta un sasaldēta pārtika ir vitamīniem un barības vielām bagātāka, kā tā kas tiek audzēta ārpus sezonas.

Tā rada mazāku piesārņojumu, jo tās ieguvē jātērē mazāk enerģijas un lauksaimniecības ķimikāliju.

Sezonāla pārtika bieži vien ir arī vietējas izcelsmes, līdz ar to atbalsta vietējo ekonomiku un rada mazākas ar transportu saistītās emisijas.

Sezonalitātes grafiks šeit

Sezonalitātes kalendārs šeit

Viena no bioloģisko produktu priekšrocībām ir šo produktu garša un kvalitāte un tam ir trīs iemesli:

1. Bioloģiskie zemnieki rūpējas par produktu kvalitāti un šķirnes viņi izvēlas pēc kvalitātes prasībām nevis pēc tā, lai produkciju varētu transportēt lielos attālumos un ilgi uzglabāt;
2. Bioloģiskie produkti tiek audzēti ar organiskajām vielām bagātā augsnē līdz ar to spēj izstrādāt pilnvērtīgas garšas nianses;
3. Bioloģiskie produkti parasti ir svaigāki, līdz ar to tajos ir maksimāli daudz barības vielu, vitamīni un garšas. Produktu garša un smarža samazinās, jo ilgāk produkts tiek glabāts. Tāpēc iepirkšanās pie zemnieka, tiešās pirkšanas pulciņā vai zemnieku tirdziņos nodrošina maksimālo produktu kvalitāti.

Bioloģiskā lauksaimniecība ir arī videi draudzīgāka par konvencionālo lauksaimniecību, it sevišķi salīdzinot ietekmes uz vienu hektāru lauksaimniecības zemes vai iztērēto naudas vienību. Bioloģiskajā lauksaimniecībā netiek izmantotas sintētiskās lauksaimniecības ķimikālijas un ĢMO.

Tieši dzīvnieku izcelsmes produkti (liellopa gaļa, piena produkti, zivis, tauki) ir pārtikas produkti ar lielākajām slodzēm vidē.

Veselīga veģetārā diēta parasti ir arī daudzveidīgāka (barības vielu sabalansēšanai ieteicams daudzveidot un dažādot patērēto pārtikas produktu klāstu), veselīgāka, (jo patērē mazāk dzīvnieku izcelsmes taukus un holesterīnu, tādejādi samazinot lieko svaru un sirds un asinsvadu slimību iespējamību) un var izrādīties lētāka par dzīvnieku izcelsmes produktu diētu. Tiek uzskatīts ka veģetārieši arī dzīvo 7-13 gadus ilgāk.

Lai samazinātu pārtikas patēriņa slodzes vidē, nav pilnībā jāatsakās no dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņa, bet pietiek ar to, ka nedēļā tie ieviestas vismaz 5 ēdienreizes bez dzīvnieku izcelsmes produktiem.

Pasaulē popularitāti ieguvusi demetāriešu kustība – cilvēki, kas vides apvērumu dēļ samazinājuši savu gaļas patēriņu uz pusi.

Veģetārajai diētai ir arī ētiskais elements – tādejādi tu neveicini dzīvnieku nogalināšanu.

Izvēloties vietējās izcelsmes pārtiku atbalstīsiet vietējo ekonomiku, samazināsiet ar pārtikas produktu transportu saistītās slodzes vidē.

Vietējā pārtika garšo labāk un ir barības vielām bagāta – tā ir novākta gatava un salīdzinoši nesen. Pārtiku uzglabājot un transportējot cukuri pārvēršas cietē, šūnas sarūk un zaudē savu smaržu un garšu un barības vielu daudzums pārtikā samazinās.

Īsās pārtikas ķēdes veicina pārtikas patēriņa sugu daudzveidību. Lielveikalu spiediena rezultātā lielie zemnieki izvēlas audzēt nelielu augļu un dārzeņu sugu klāstu, kas vislabāk piemēroti ilgstošai uzglabāšanai un transportēšanai. Tādejādi tiek būtiski samazināta lauksaimniecības augu ģenētiskā daudzveidība. Mazie zemnieki caur īsajām pārtikas ķēdēm var audzēt produkciju, kas ir barības vielām bagātāka un garšīgāka, bet kurai nav nepieciešama ilgstoša transportēšana un uzglabāšana. Šādas vecākās augu un dārzeņu sugas satur ģenētiskās struktūras, kas veidojušās simtiem gadu lauksaimniecības kultivācijas procesā un var piedāvāt mainīgajam klimatam nepieciešamo augu daudzveidību (pielāgošanās spējas).

Īsās piegādes ķēdes parasti arī samazina pārtikas produktu iepakojumu apjomu un radīto atkritumu daudzumu un stiprina saites starp zemniekiem un patērētājiem.